LU konference
Pētījumā tika izvērtēta spēkā esošā Latvijas likumdošana attiecībā uz dzimumaudzināšanu un ģimenes veidošanas pratību – kultūrvēsturiskā perspektīvā, kā arī analizēti pedagoģiskās domas materiāli Latvijā starp pasaules karu periodā. Pētījuma rezultāti prezentēti 2 konferencēs Latvijā un 2 publikācijās:
1) Mūrnieks, A., Maslo, I., & Fernandez González, M. J. (2025). Sexuality education and family formation in Latvian legislation: current and historical perspectives. In: L. Daniela (Ed.), Human, technologies and quality of education - 2025. Proceedings of scientific papers, pp. 465-478. Riga: Latvijas Universitāte. https://doi.org/10.22364/htqe.2025.33
2) Maslo, I., Mūrnieks, A., & Fernández González, M. J. (2026). Pasaules karu starpposma atziņu par dzimumaudzināšanu aktualizācija mūsdienu ģimenes vērtību kontekstā Latvijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis 79(2), 51-68. https://doi.org/10.53231/LZAV.25.2.4
Pirmajā publikācija, kas izdota 2025. gada decembrī, atspoguļota spēkā esošo Latvijas normatīvo aktu analīze, kuros minēta ģimenes veidošanas problemātika, vērtības un dzimumaudzināšana. Analizētie dokumenti: Latvijas Republikas Satversme (Saeima, 1922); Izglītības likums (Saeima, 1998), Vispārējās izglītības likums (Saeima, 1999), Jaunatnes likums (Saeima, 2009); Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas (Ministru kabinets, 2016); Valsts pamatizglītības standarts (Ministru kabinets, 2018), Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts (Ministru kabinets, 2019); Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam “Latvija 2030” (Saeima, 2010) un Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (Saeima, 2020).
Pētot dokumentus tika izveidots atslēgvārdu saraksts, kas atspoguļo dzimumaudzināšanas un ģimenes veidošanas vērtības, kā arī veikta šo jēdzienu kontekstuālā analīze.
Secinājumi: dzimumaudzināšanas un ģimenes veidošanas vērtības ir noteiktas Latvijas Republikas likumdošanā (Satversmē, Izglītības likumā), kā arī Izglītojamo audzināšanas vadlīnijās, bet nav konsekventi un līdzsvaroti izvērsta pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos (skolēniem sasniedzamajos rezultātos), kā arī citos normatīvajos aktos. Plānošanas dokumentos “Latvija 2030” un “Nacionālajā attīstības plānā 2027” minētās vērtības atspoguļotas daļēji. Nav iekļauti dzimumaudzināšanai svarīgi aspekti: dzimumdzīve, dzimumattiecības, dzimumdziņa, dzimumu lomas, attiecību kopšana dzimumu starpā, bērnu radīšana kā vērtība un atvērtība dzīvībai dzimumattiecībās. Nevienā no analizētajiem dokumentiem nav minēta mīlestība kā vērtība vai kā diskusiju jautājums mācību saturā.
Ieteikumi: Balstoties un pētījumu ir ieteicams iekļaut normatīvajos dokumentos konkrētus jēdzienus, tematus un vērtības: laulību – kā noturīgas, pastāvīgas savienības, ko stiprina savstarpēja uzticība – vērtība; dzimumu atšķirību izpratne, cieņa pret pretējo dzimumu; mīlestības, piedošanas, pacietības un draudzības vērtības; bērnu radīšanas un audzināšanas, tautas ataudzes un paaudžu nomaiņu un atbildības vērtība. Nepieciešams īstenot holistisku dzimumaudzināšanu, kas ietver dzimumdzīves (t.sk higiēnas), dzimumdziņas, dzimumattiecību un dzimumu lomu izpratni.
Otrajā publikācijā, kas izdota 2026. gada janvāra beigās, analizējot pedagoģiskās diskusijas un publikācijas starp pasaules karu periodā Latvijā (Čikste-Rūtenfelde 1927; Liepiņa, 1929; Students, 1930; Upatniece, 1931, 1938; Pētersons, 1933), tika secināts, ka seksuālā izglītošana jeb dzimumaudzināšana tolaik tika saistīta ar laulību noslēgšanu un ģimenes veidošanu kā mērķi.
Secinājumi. Starp pasaules karu autoru atziņās raksturīga kompleksa pieeja, visi aspekti pēc iespējas tiek ņemti vērā. Var nepiekrist atsevišķiem analizēto autoru uzskatiem, tomēr nevar noliegt vēlmi integrēt dzimumaudzināšanā gan ētisko, gan bioloģisko, gan sociālo attiecību dimensiju – sabiedrības attīstības perspektīvā. Cilvēks šajos avotos tiek priekšstatīts gan kā bioloģiska, gan sociāla, gan garīga – vērtības īstenojoša – būtne. Analizētā starp pasaules karu diskusiju problemātika vedina domāt, ka tieši balanss starp visiem dzimumaudzināšanas aspektiem ir atslēga sekmīgai virzībai uz ģimenes veidošanas vērtībās balstītu izglītību
Kopumā pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijas likumdošanā noteiktās vērtības (ģimene, tuvinieki, nākamās paaudzes) ir izvērstāk jāiekļauj izglītības saturā – īstenojot holistisku pieeju ģimenes veidošanās pratības attīstīšanā. Ģimenes veidošanās stratēģija jāizprot 1) individuālā, 2) sabiedrības un 3) nākotnes perspektīva. Individuālajā perspektīvā ģimenes veidošanās nozīmē, ka ir rūpes par sevi un tuviniekiem. Sabiedrības perspektīvā ģimenes veidošanas pratībā nepieciešams izcelt ģimeni kā sabiedrības pamatu un atbildību pret nākamajām paaudzēm, kā arī kultūrvēsturisko pieredzi. Tādēļ ģimenei jābūt orientētai uz bērnu radīšanu un audzināšanu. Dzimumaudzināšanā nepieciešams īstenot integrālu pieeju – savienojot higiēnas un bioloģiskos aspektus ar sabiedrības un personiskajām vērtībām, izpratni par ģimenes veidošanu, attiecību veidošanu, atvērtību bērnu radīšanai un audzināšanai sabiedrības ilgtspējas perspektīvā.
Dr. Andrejs Mūrnieks
Granta projektu “Ģimenes veidošanas vērtībās balstītas tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā” nr. LU-BA-PA-2024/1-0011 finansē Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstīts projekts “Latvijas Universitātes iekšēja un ārēja konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).
